Dvietes pirmais dievnams bija koka ēka, ko uzcēla 1750. gadā. Dvieti jau no 1703. gada apkalpoja Ilūkstes jezuīti. Pēc jezuītu aiziešanas no 1787. gada draudzi apkalpojuši mūki lazaristi, tikai vēlāk sākuši apkalpot sekulārie priesteri. Dievnams atradies Dvietes muižas parkā pie lielceļa, iebraucot Dvietē. Pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas, koka baznīcu nojauca un pārveda uz Zariņu kapsētu, izveidojotkapelu, bet bijušās baznīcas vietā uzstādīja lielu čuguna krustu. Pēc Otrā Pasaules kara to nolauza, vēlāk 1957. gadā prāvests Kārlis Gumpenbergs krustu samontēja un uzstādīja dievnama priekšā, pretī lielajiem vārtiem.
1842. gadā Dvietē par prāvestu kļuvis Jāzeps Tamulevičs, kura vadībā par draudzes un muižnieka Kazimira Plātera Zīberga dotajiem līdzekļiem tika uzsākta jauna dievnama celtniecība. 1864. gadā baznīca tika uzcelta un veltīta Svētā Staņislava Kostkas godam. 1890. gadā dievnamam ieplānoja zemi. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sagrauta — tika uzspridzināti torņi, sašautas sienas. Pēc kara 10 gadus dievkalpojumus noturēja muižas klētī. 1919. gadā par draudzes prāvestu kļuvis Boļeslavs Dižgalvis, kurš pēc saglabātajiem dievnama celšanas plāniem atjaunoja baznīcu iepriekšējā veidolā, tikai bez torņiem. 1929. gada 17. novembrī Ilūkstes baznīcas dekāns J. Velkme iesvētījis atjaunoto baznīcu. Vēlākos gados tika uzcelti torņi. Dievnama atjaunošana izmaksājusi aptuveni 20 000 latu, ko savākusi draudze. Prāvestu Boļeslavu Dižgalvi pēc baznīcas uzcelšanas 1936. gadā nozīmēja kalpošanai uz Alsungas baznīcu. Prāvesta Miķeļa Jermacāna darbības laikā 1960. gadu sākumā tika pārbūvēti visi trīs altāri un veikts remonts. Prāvesta Jāzepa Mičuļa kalpošanas laikā (1964-1974) tika uzcelta jauna plebānija un saimniecības ēkas, kā arī baznīcas dārzā uzstādīts ozolkoka krusts. 1975. gadā dievnamu apmeklējis kanoniskajā vizitācijā toreizējais bīskaps, vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods.
Pēc prāvesta M. Jermacāna informācijas, aptuveni vienā laikā tika būvētas Dvietes un Nīcgales baznīcas un tika apmainīti dievnamu celšanas plāni, tāpēc Dvietē dievnams ir ar diviem torņiem, bet Nīcgalē ar vienu. Latgalē bija raksturīgi būvēt baznīcas ar diviem torņiem, bet toreizējā Kurzemes bīskapijā ar vienu.
